Bergamo
Aizvēsturē mūsdienu pilsētas atrašanās vietā dzīvoja viena no ķeltu ciltīm — orobi. 196. gadā p.m.ē. šeit romieši dibināja Bergomum pilsētu. 5. gadsimtā pilsētu nopostīja huņņu valdnieka Atilas karaspēks, bet tā tika uzcelta no jauna. Vēlāk tā īslaicīgi kļuva par Lombardijas hercogistes galvaspilsētu, bet 12. gadsimtā kļuva par neatkarīgu komūnu. 1329. gadā pilsētā sāka valdīt Viskonti dzimta (Visconti) no Milānas, bet no 1428. līdz 1797. gadam Bergamo bija daļa no Venēcijas republikas. To 1797. gadā iekaroja franči un Napoleons Bonaparts iekļāva to Cizalpinas republikā (Repubblica Cisalpina). 1815. gadā Bergamo pakļāva Austrijas impērija, bet 1859. gadā — Itālijas Karaliste.
Bergamo ir futbola kluba "Atalanta" mājvieta. Pilsētā tradicionāli notiek šosejas riteņbraukšanas sacensību Giro di Lombardia finišs.
Ģeogrāfiskā karte - Bergamo
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Itālija
Itālijas karogs |
Aptuveni trīs ceturtdaļas no valsts teritorijas klāj kalnienes un kalni. Itālijas ziemeļos dabīgā robeža ar citām valstīm ir Alpu kalni, savukārt tālu pussalā iestiepjas Apenīnu kalni. Lielākā daļa no valsts zemienēm atrodas lielo upju ielejās, piemēram, Po ielejā. Itālijas dienvidos un Sicīlijā atrodas trīs tektonisko plātņu krustpunkts, tādēļ šeit ir intensīva ģeoloģiskā aktivitāte. Itālijas teritorijā atrodas četri aktīvi vulkāni, no kuriem pazīstamākie ir Vezuvs un Etna.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
FR | Franču valoda (French language) |
IT | Itāļu valoda (Italian language) |
CA | Katalāņu valoda (Catalan language) |
CO | Korsikāņu valoda (Corsican language) |
SC | Sardīniešu valoda (Sardinian language) |
SL | Slovēņu valoda (Slovene language) |
DE | Vācu valoda (German language) |